Volguntes iela 16a, Zasulaukā – Rīgas arhitektūras mantojums

Volguntes iela 16a, Zasulaukā – Rīgas arhitektūras mantojums

Rīgas arhitektūras mantojums atšķiras no citu valstu mantojuma, jo Rīgai pieder bagātīgs koka arhitektūras klāsts, kas izzudis citās valstis kara un nepārdomātas pilsētu attīstības dēļ.

Arī Rīga kļuvusi par sociālisma industriju, daudzu mūsdienu arhitektu ideju realizācijas upuri, tiek iznicināti kvartāli, veseli rajoni, vietā sniedzot sakropļotus mikrorajonus.

Apbūvējot, mēs radām atombumbas vilni – pilnīgi iznīcinām veselus kvartālus nākotnes pils vīzijām, kas nepamatoti sadārdzina ekspluatāciju un funkcionāli nedarbojas maksimālā efekta sasniegšanai.

Daudzus no koka arhitektūras brīnumiem mēs garām eeejot pat nepamanām, bet iesaktoties atklājam, ka Rīga ir neparasta koka pilsēta.

Volguntes ielā atrodamas vairākas pavisam neparastas būves, viena no tām Volguntes ielā Nr.16b. Ielas apbūves arhitektoniskās konfigurācijas, kas “lec” āra no Rīgas apbūves tradīcijām, pārskatot šī rajona apbūvi bijušās Zasulauka muižas teritorijā, redzamas uz katra soļa, bet par to vēlāk.

Volguntes ielā Nr. 16., Grupa/grunts Nr. 76/210 – divu stāvu koka dzīvojamā ēka, ko būvējis goda pilsonis, dzelzceļa ierēdnis Kristaps Baltmanis pēc tehniķa, arhitekta Jāņa Alkšņa 17.08.1908. apstiprināta projekta, būve pabeigta 17.11.1909.

Šveiciešu stilā būvētā koka ēka balstās uz diezgan augsta cokola, kaut augsne ir smilšaina un neprasa sevišķu melioratīvo spilvenu.

Fasāde sadalīta piecās plaknēs, apšūta ar spundētiem platiem dēļiem. Ielas puses fasādes pirmajā stāvā izvietota logu rinda plašu dzīvokļu istabām. Dzīvokļi noslēgti ar verandām, kuras savienotas ar atsevišķām ieejām uz dārzu. Vairāku pildiņu durvis, saglabājusies furnitūra, verandas smalkais stiklu rūtojums, stikli dekorēti ar kodinātu zīmējumu vienkāršā aizskaru rakstā,  kas saglabājis savu primāro substanci. Fasādes vidū ieejas mezgla durvis, kaut zaudējušas savu dekoratīvo nojumi, joprojām izteiktas uz logu rindas fona, divviru durvis dekorētas ar četriem dažādas konfigurācijas pildiņiem katrā vērtnē. Virs logiem dekoratīvi kokā griezti reljefa sandriķi ar saules simbolu centrā un ūdens simboliem gar malu, zem logiem šveiciešu stila koka logu apmales ar profilētu augu motīvu  zīmējumu, rāmji ar vairākiem šķērsļiem, bet starplīstes klasiskas ar cinka akantu lapām kapiteļos.

Ēkas fasādes masa sadalīta ar vairākām starpstāvu un logu aiļu dzegām, centrālā plašāka, dubulta, papildināta ar konsolēm, pēdējā dekoratīva dzega no ritmiski izvietotiem dēļu galiem. Fasādi papildina divi izciļņi, kas noslēdzas ar barokāliem frontoniem, izciļnus no plaknes atdala vairāki pilastri ar īpatnējiem kapiteļiem ar dabas ūdens simboliku, un papildu starpstāvu dzegas kronšteiniem. Frontoni balstās uz masīviem kokā grieztiem kronšteiniem ar mazu pārsvaru par fasādi. Frontona smailē simboliski virpoti kosmosa staru tvērēji.

KOMENTĀRI

WORDPRESS: 0