Napoleona kara liecība. Zaudējums vai ieguvums. Elijas iela 1

Napoleona kara liecība. Zaudējums vai ieguvums. Elijas iela 1

Rīgas pilsētas militārais gubernators ģenerālis Johans Magnuss Gustavs fon Essens 1812. gada jūlijā pārpratuma pēc deva pavēli drošības apsvērumu nolūkā nodedzināt Rīgas priekšpilsētas, par ko smagi pārdzīvoja visu atlikušo mūžu, atdeva pilsoņiem visu savus uzkrājumus un beidzot, nespējot pārdzīvot vainas apziņu, 1813. gadā Baldonē tīšām noslīcinājās.

Ugunsgrēks radīja milzīgus materiālus zaudējumus. Liesmās gāja bojā 782 celtnes, savu iedzīvi zaudēja 6882 cilvēki jeb 23,51% no Rīgas iedzīvotājiem. Ugunsgrēks izraisīja vispārēju sabiedrības nosodījumu un radīja šķitumu, ka tas bija veltīgs, jo tiešu uzbrukumu pilsētai nebija.

Krievijas ķeizars Aleksandrs I noziedoja miljonu zelta rubļus Rīgas atjaunošanai un jau 1813. gadā tika uzbūvētas vairākas ēkas Jēzus baznīcas draudzes rajonā, viena no tam Elijas ielā Nr.1. Līdz 1815. gadam priekšpilsētās uzbūvēja 586 jaunas ēkas, veica galveno ielu bruģēšanu, apgaismojuma ierīkošanu utml.

Šodien Rīga zaudē vērtīgus arhitektūras paraugus, kas tapuši pēc 1812. gada piespiedu nodedzināšanas, radot jautājumu, vai tas ir racionāli un vai mēs esam tik bagāti ar šī laika arhitektūras un kultūras mantojuma pieminekļiem.

Pagājušajā 2019. gadā notika mēģinājums nodedzināt vienu no pievilcīgiem Rīgas Maskavas forštates koka namiem – vienstāvu koka dzīvojamo ēku Elijas ielā Nr.1, kas ir ne tikai nozīmīga ēka Jēzus baznīcas rajonā, bet arī Rīgas koka arhitektūras un būvniecības attīstības paraugs. Šī nama restaurācija vai renovācija neizmaksā daudz, jo kā būve (guļbūve) tā ir stipra un varētu kalpot 300 gadus. Vai tiešām alkatība būvniecības jomā Rīgā var būt tik liela? Pretējā pusē Puškina ielā daudz tukšu gruntsgabalu, kur būvēt uz nebēdu.

Nams Elijas ielā Nr.1, tolaik Johannes ielā, būvēts 1813. gadā, par ko liecina Jēzus baznīcas rajona 1813. gada apbūves karte.

Jēzus baznīcas apbūves rajona plāns, ar bultu atzīmēta ēka Elijas ielā Nr.1. 1813. gads.

Arhīva dokumenti attiecībā uz šo gruntsgabalu sniedzas līdz 1869. gadam, kad tā īpašnieks bijis liģeris Kārlis Jakobs Krūze. Pirmās pārbūves notikušas 1874. gadā, kad jaunais nama īpašnieks liģeris Mārtiņš Eihe pārbūvē ēku, ierīkojot atsevišķu ieejas mezglu, pēc šim pārbūvēm mēs varam konstatēt iepriekšējo nama fasādes izskatu, kas atbilst tā laika arhitektūrai – klasiskā stila pārauga fasāde ar stāvu jumtu, puscirkulāra ampīra logu frontonā, izteiksmīgiem pilastriem, atsevišķu ieejas mezglu.

Koka dzīvojama ēkas Elijas ielā Nr.1 fasāde. 1874. gads.

1900. gados Rīga modernizējas un paraugu fasādes kļuva nemodernas, namīpašnieki sāka tas apšūt ar dēļiem. 1907. gadā pārdevējs (commis) Nikita Nikitins arī pakļaujas modes tendencēm un pāršuj fasādi ar spundētiem dēliem, papildina to ar divu līmeņu balustrādēm , dekoratīvam jumta četriem vāzēm un balustrādē iegremdētu frontonu. Pilnveido logu aiļu apdari un koka rustikas pilastrus, piebūvējot atsevišķā ieejas mezgla spārnu un ugunsmūri.

Koka dzīvojama ēkas Elijas ielā Nr.1 fasāde pēc pārbūves. 1907. gads

Iespējams, ēka tā arī paliktu par priekšpilsētas savrupmāju, bet attīstoties Rīgas – Daugavpils dzelzceļa mezglam, kļuva nerentabli uzturēt īres namus šajā rajonā, un pārdevējs Nikolajs Nikitins 1887. gadā pēc arhitekta A. Kizeļbaša projekta pagalmā buvē divu stāvu spīķera mūra ēku, kas kalpo kā noliktava, uz kuru rudeņos pa Daugavu no Krievijas ar strūgām piegādā preces un pavasarī pa dzelzceļu un jūras ceļiem izved uz Eiropu.

Koka dzīvojama ēkas Elijas ielā Nr.1 fasādes fragments. 2010. gads
Koka dzīvojama ēkas Elijas ielā Nr.1, logu aile. 2010. gads.

Spīķeri piedzīvojuši vairākas pārbūves un modernizācijas, tā 1937. gadā Jūlijs Gundars pēc arhitekta Eduarda Krūmiņa projekta pārbūvē spīķerus par art deco stila laboratorijas ēkām, ierīkojot parfimērijas fabriku un ķīmiski kosmētisko laboratoriju. Bet vēlāk pēc ēkas pārbūves ierīkoja stingras uzskaites pavadzīmju tipogrāfiju “Baltijas Banknote”, dibinātu 1991. gadā.

Koka dzīvojama ēkas Elijas ielā Nr.1, tipogrāfijas, bijušais spīķeris, redzama veca spīķera ieeja. 2010. gads.

Materiālu sagatavoja: V. Eichenbaum’s | Rīgas Austrumu izpilddirekcija | Koka ēku renovācijas centrs “Koka Rīga”

KOMENTĀRI

WORDPRESS: 0