Mazjumpravas muižas dzirnavas (vēsturiskais izklāsts)

Mazjumpravas muižas dzirnavas (vēsturiskais izklāsts)

Maz Jumpravas muižas dzirnavas pēc arheologu un vēsturnieku ziņām būvētas XIV g.s., daļēji tas saistīts Cisterciešu ordeni, Ordenis veicināja lauksaimniecības un amatniecības attīstību un jauno tehnoloģiju izplatīšanos viduslaiku Eiropā, līdz ar to būvēja un veicināja modernas tehnoloģijas zemkopības produkcijas apstrādei, kas tieši saistīts ar muižas dzirnavām, kā arī ūdensdzirnavu tīklu Jumpravas muižas apkārtnē, kas izveidojās XIV – XV gadsimtos.

Ordenis valdīja par šīm zemēm līdz Zviedru karalis Gustavs II Ādolfs muižu 1627. gadā piešķīra Rīgas monētu kaltuves meistaram M. Vulfam (vēlāk Vulfenšilds).

Rīgas pilsēta muižu ieguva 1636. gadā. Rīgas rāte ap Maz Jumpravas muižu apvienoja plašu teritoriju: Rīgas priekšpilsētas, Ķīšezera apkārtni, Juglu, Biķerniekus, Ulbroku, Rumbulu, Olaini un Torņakalnu, izveidojot lielāko pilsētas patrimoniālmuižas teritoriju. 1777. gadā atdalījās Olaines patrimoniālmuiža ar Olaini un Plakanciemu, 1799. gadā – Juglas un Biķernieku apkaimes, kas pievienotas Dreiliņiem.

Maz Jumpravas muižas karte, redzamas ūdensdzirnavas. XVII gs. beigas.
Maz Jumpravas muižas karte, redzamas ūdensdzirnavas. XVII gs. beigas.

Dzirnavu apraksts

Mazjumpravas muižas aprakstā, kas sastādīts 1907. gadā, aprakstītas galvenās ēkas ar plāniem, bet dzirnavas minētas tikai tekstā, zem Nr.9., ūdensdzirnavas, garums 63. pēdu (futu = 0,3048 cm.), platums 31. pēda, mūra, dakstiņu jumts. Ārējās sienas apmestas.

Būves sastāvā: meldera dzīvoklis, četras istabas, virtuve un priekštelpa un nodaļa dzirnavām. Pie ieejas dzīvokļi, mūra piebūve, istabā atrodas krāsns no glazētam podiņiem, angļu kamīns – krāsns ar nojumi. Dzirnavās atrodas divi gaņģi (postavi), katrā pa vienam smilšakmeņu dzirnakmenim, augšējais dzirnavu Akmeņa biezums 1. pēda, apakšējās biezums 6. djuimov (1=2,24 cm), pie viena gaņģa “korec”. Bēniņi priekš maisiem savienoti ar koka kāpnēm un malšanas nodaļu.

Būvē atrodas trīs apšūtas, trīs parastas un piecas apšūtas ar filenku (filenčatije) durvis, trīs viena rāmja logi ar dzels restēm, pieci četru rāmju logi ar ziemas rāmjiem un slēģiem.

Pie ieejas dzirnavās baļķu tilts.

Bēniņos koka vārti, istaba ar četriem logiem.

Piebūve dzirnavu riteņiem 31. pēdu garumā 15. pēdu platumā, no akmens, segta ar dakstiņiem, vienas durvis.

Griesti visās istabās apmesti. Pagrabs, priekšnams un virtuve no ķieģeļiem, grīda apakšējā dzirnavu stāvā – cementa. Citu nodaļu grīdas no dēļiem.

Pāri dzirnavu grāvim ved tilts no plankām un ar margām no baļķiem.

Administratīvi muiža pakļauta Rīgas pilsētas muižu valdei.

1924. gadā muižu valdei rTeodors Kleinitcs raksta: “….vēlos iznomāt Maz Jumpravas muižas ūdens dzirnavas….., kā arī apņemos atjaunot dzirnavas pilnīgā darba kārtībā, paplašināt dzirnavu ietaises un izremontējot ēkas, kuras no kara apstākļiem cietušas …. No izvedamiem remontiem varu minēt: jāatjauno dzirnavu ietaise, jāizlabo dzirnavas ēka, kuras augšējais gals ir tuvu sabrukšanai, jātaisa jaunas dzirnavu slūžas, jārok dzirnavu grāvis, jāpiepilda iznesis – grāvja dambis, jātīra dzirnavu ezers u.t.t…..”.

Līgas dzirnavas, Kandavas pagastā, kas spriežot, pēc Jumpravas muižas dzirnavu apraksta, arhitektoniski un tehniski ļoti līdzīgas.  2010. gads. Foto no LNB krājuma.
Līgas dzirnavas, Kandavas pagastā, kas spriežot, pēc Jumpravas muižas dzirnavu apraksta, arhitektoniski un tehniski ļoti līdzīgas. 2010. gads. Foto no LNB krājuma.

Cisteriešu ordenis.

Cisterciešu ordeņa ģerbonis.
Cisterciešu ordeņa ģerbonis.
Citeaux (tagad Sito) pilsēta Francijā Cisterciešu ordeņa dibināšanas vieta un tagadēja rezidence. 
2005. gads.
Citeaux (tagad Sito) pilsēta Francijā Cisterciešu ordeņa dibināšanas vieta un tagadēja rezidence. 2005. gads.

Maz Jumpravas muižas vēsture aizsākusies 1259.gadā, kad no Rīgas bīskapa Alberta zemi ieguva Jēkaba baznīcas Cisterciešu klostera mūķenes, tā rādās arī nosaukums no vārda jumpravas – jaunavas.

Cisterciešu ordenis (lat. Ordo Cistersiensis) Romas katoļu baznīcas mūku un mūķeņu ordenis, dibināts 1098.gadā Burgundijas valstī (tagad Francijā), 1205.gadā arī Daugavgrīvā tiek uzbūvēts klosteris. Ordenis veicināja lauksaimniecības un amatniecības attīstību un jauno tehnoloģiju izplatīšanos viduslaiku Eiropā. Ordeņa klosteri tika dibināti arī Igaunijā, Anglijā, Zviedrijā, Vācijā, Itālijā, Portugālē un citās Eiropas valstis.

Cisterciešu ordeņa mūķenes nēsāja baltas drēbes. Viņas ierīkoja Jumpravas muižā plašus ziedu dārzus, kas deva arī muižas nosaukumu Blumentāls (Blumenthal, Puķu ieleja), bet tautā tā tika dēvēta par Jumpravmuižu, jo tajā dzīvoja mūķenes. Ar laiku šis nosaukums legalizēts un, lai atšķirtu nosaukumu no Lielvārdes draudzes Lieljumpravas (Gross Jungfernhof), to nosauca par Maz Jumpravu (Klein Jungfernhof).

Rīgas patrimoniālā apgabala karte, kas apmēram atbilst Maz Jumpravas īpašumu situācijai. 
1889.gads.
Rīgas patrimoniālā apgabala karte, kas apmēram atbilst Maz Jumpravas īpašumu situācijai. 1889.gads.

Dzirnavas Latvijā.

Ūdensdzirnavas ir dzirnavas, ko darbina ūdensrats, tie ir vieni no pirmajiem mehānismiem tehnikas attīstības vēsturē, kuru darbināšanai cilvēks izmantoja vienīgi dabas spēku – ūdeni.

Latvijas teritorijā, ūdensdzirnavas parādījušas XIII g., uzplaukums līdz ar Cisterciešu ordeņa propagandu atzīmējams XIV gs.

Ķengaraga apkārtne, vairākas ūdensdzirnavas Schroedermuehle, Kumerfeld, Boenkensmuehle, Jungferhofmuehle. 
Ap XVI gs.
Ķengaraga apkārtne, vairākas ūdensdzirnavas Schroedermuehle, Kumerfeld, Boenkensmuehle, Jungferhofmuehle. Ap XVI gs.

Maz Jumpravas, jeb Puķu ielejas (Blumenthal) rajona XIV-XV gs. kartē saskatāmas četras ūdensdzirnavas – Šrēderdzirnavas (Schroedermuehle), iespējams ka tās Bertolda dzirnavas pēc izvietojuma,  Kumerfelda dzirnavas ( Kumerfeldt, kartē atzīmēti ar ūdensdzirnavu zīmi), Bēnķu dzirnavas (Boenkenmuehle, kartē atzīmēti ar ūdensdzirnavu zīmi), Blumentāla dzirnavas (Blumenthal, kartē atzīmēti ar ūdensdzirnavu zīmi).

Marijas dzirnavas Rīgā, Torņakalnā. 
1910. gads.
Foto no LNB krājuma.
Marijas dzirnavas Rīgā, Torņakalnā. 1910. gads. Foto no LNB krājuma.

Vecākās Rīgas ūdensdzirnavas bija Marijas dzirnavas, pie Māras dīķa Torņakalnā, kuru atliekas, slūžas, vēl šodien kalpo Arkādijas dārza dīķu ūdens līmeņa uzturēšanai. Uzceltas XIII gs. sākumā, kā Rīgas bīskapa dzirnavas tās atradās Ojāra Vācieša un Brīvzemnieka ielu krustojumā, Brīvzemnieka ielas agrākais nosaukums – Marijas dzirnavu iela. Dzirnavas darbojās līdz rajona rekonstrukcijai 1930. gada sākumā.

Maskavas forštatē pastāvējušas Bertolda ūdensdzirnavas, būvētas arī XIII gs. sākumā, tagadējā Maskavas un Kuzņecova ielu rajonā, XV gs. tās pārgāja Cisterciešu klostera īpašumā, vēlākais nosaukums tām bija Pleiku dzirnavas. Tagad vieta vairs nav zināma. Pastāvējušas vēl XVIII gs.

Vējdzirnavas ir dzirnavas, kuras veic darbu, izmantojot vēja enerģiju. Vējdzirnavās visbiežāk tiek malti graudi vai sūknēts ūdens.

Latvijā pirmās vējdzirnavas fiksētas 14. gadsimtā Rīgas apkārtnē. No XVII gs. Latvijā sāk būvēt arī holandiešu tipa vējdzirnavas. Galveno kārt tās būvēja pilsētas muižās un pļavās, kā piemērām Pilsētas ganībās, tagad Ganību dambja rajonā, Zosu ganībās, tagad Purvciema rajonā, kā arī pilsētā, pie Kārļa vārtiem 13. Janvāra ielas sākumā, tās vēl pastāvējušas 1896. gadā. Maskavas forštatē, Katoļu, Ludzas un Firsta Sadovņikova ielu krustojumā vēl darbojās 1895. gadā.

Var minēt vairākās vējdzirnavas, Ludzas ielas vecais nosaukums – Dzirnavu iela. Tērbatas ielas nosaukums agrāk bija – ceļš uz dzirnavām. Dzirnavu iela līdz Kr. Valdemāra ielai bija nosaukta par Dzirnavu dambi, un tamlīdzīgi.

Informāciju sagatavoja: V. Eihenbaums, MMXVIII

KOMENTĀRI

WORDPRESS: 0