Krāsotāju iela

Krāsotāju iela

Informācija no cikla “Iepazīsti pilsētu un tās apkārtni”. Krāsotāju iela.

Krāsotāju iela (vācu – Faerberstrasse, krievu – Krasiļnaja), iet no Matīsa (agrāk Nometņu, vācu – Lagerstrasse) ielas līdz Tallinas (agrāk Tauvu, vācu – Reeperstrasse) ielai, šķērsojot Artilērijas (agrāk Atslēdznieku, vācu – Schlosserstrasse) ielu līdz atduras Sparģeļu un Lienes (agrāk Helenes, vācu – Helenenstrasse) ielās.

Krāsotāju ielas situācijas plāns. 1866. gads.

                                         Krāsotāju ielas situācijas plāns. 1866. gads.

Krāsotāju ielas nosaukums un izcelsme

Krāsotāju ielas nosaukums nemainīts izgājis cauri gadsimtiem. Oficiāli šis nosaukums parādās Rīgas apbūves situācijas plānos 1875. gadā. Iepriekš visos 1872., 1873.,1874. gadu un 1875. gada sākuma projektu situācijas plānos tā nosaukta par projektējamo ielu. Rīgas adrešu grāmatās Krāsotāju iela minēta tikai 1876. gadā. Rīgas plānā kopš 1866. gada tā nesakārtota (regulēta) parādās ar nosaukumu Faerber Strasse, kaut 1862. gada plānā tā vēl nav iezīmēta.

Nosaukums saistīts ar audumu krāsotājiem. Šis arods bija ļoti populārs XIX gadsimtā, jo audumu izgatavoja mājas apstākļos un to bija nepieciešams krāsot. Par ielas nosaukuma nozīmi visspilgtāk liecina krievu nosaukums, jo vārdam krāsotājs krievu valoda ir divas nozīmes (maljar un krasiļščik).

Bijušo Karavīru nometņu laukumu, pēc cietokšņa noteikumiem, nedrīkstēja apbūvēt. Uz šīs zemes nomnieki ierīkoja sakņu dārzus. Zeme piederēja Rīgas pilsētai. Sākot ar 1872. gadu to sāka izpirkt un apbūvēt uz dzimts nomas tiesībām pilsētas un apkārtējo pagastu iedzīvotāji, bet kādu zemes daļu Rīgas pilsēta paturēja labdarības mērķiem – Matīsa ielā Nr. 79, arī Krāsotāju ielā Nr. 1, 3, 5, 7, 9, Gr. 34/105- 107. Pilsētas vajadzībām rezervēti arī zemesgabali no Matīsa līdz Lienes ielai, šeit paredzot Sparģeļu ielas pagarinājumu līdz Avotu ielai. Arī pilsētas iestādes 1888. un 1896. gados šo kvartālu sāka sadalīt dzimts nomu zemes gabalos ar Rīgas pilsētas virs īpašuma tiesībām, kas izpirktas 1939. un 1940. gados.

Pētot zemesgrāmatas, izdevās konstatēt sekojošo: bijušajā Nometņu laukuma nomnieku sarakstā 1866. gadā minēts, ka Schloeser (vēlāk Artilērijas) un Faerber (Krāsotāju) ielu stūra apvienotā zemesgabala vēlāko Gr. 34/134 un 34/135 vai policijas numuru 497 un adrešu Nr. 8 (tagad Artilērijas ielā Nr. 59 un Krāsotāju 22, Gr. 34/134) nomnieks bija krāsotājs H. Plakše (Plakschee). Viņam piederēja arī dārzs un 1873. gadā arhitektam Fridriham Jelejam viņš pasūtīja koka vienstāvu dzīvojamās ēkas projektu. Ēku uzcēla un nojauca 1896. gadā, kad cēla trīs stāvu mūra īres un veikalu namu (tagad Krāsotāju ielā, Nr. 22 Gr. 34/135), 1873. gadā zemesgabala daļu (tagad Artilērijas ielā Nr. 59, Gr. 34/134) ieguva Johans Laucs. Uz šīs zemes 1875. gadā Rīgas tirgotājs Aņisimovs uzbūvēja petrolejas noliktavu.

Krāsotāju ielas apbūve

Krāsotāju ielas apbūve. 2011. gads.

Krāsotāju ielas apbūve. 2011. gads.

Līdz 1871. gadam Krāsotāju ielā bija aizliegta apbūve. Tam par iemeslu bija šīs teritorijas ( bijusī karavīru nometņu vieta) iekļaušana cietokšņa statusā. Pēc nometnes likvidācijas, teritoriju daļēji sadalīja starp nomniekiem, kuri šeit ierīkoja sakņu dārzus, kā arī daļu zemes rezervēja Rīgas pilsētas sociālajām vajadzībām.

Apbūve Krāsotāju ielā veidojās no Tallinas (Tauvu, vācu – Reeperstrasse) ielas virzienā uz Matīsa (Nometņu, vācu – Lagerstrasse) ielu.

Krāsotāju iela veidojās sākot no 1872. gada. Vecāko koka vienstāvu ēku uzcēla karavīrs Jānis Bērziņš ( Behrsing) pēc arhitekta Fridriha Jeleja 1872. gada 27. janvārī izstrādātā projekta. Krāsotāju (to reizi projektējama ielā) un Artilērijas ielas stūrī Gr. Nr. 34/118.

Krāsotāju iela (šajā laika periodā minēta kā projektējamā) 1872. gadā kopumā uzbūvēja – sešas mājas, 1873. gadā arī sešas, 1874. gadā – vienu, 1875. gadā – vienu ēku. No šīm būvēm līdz mūsdienām saglabājusies tikai pa pusei nodegusī pusotra stāva koka dzīvojamā ēka Krāsotāju ielā Nr. 15, Gr. 34/85. To uzcēlis strādnieks Miķelis Goldšmidts, pēc arhitekta Heinriha Geigenmillera 1873. gada 20. martā izstrādātā projekta.

Ēkas bija primitīvas vienstāvu guļbūves vai stāvbūves ar vienas istabas dzīvokļiem, dzīvojamām virtuvēm vai istabas ar kopēju virtuvi. Bieži vien pavardi bija katrai istabai atsevišķi, labierīcības pagalmā, vai ierīkotas šķūņu galos. Retos gadījumos bija uzbūvēti staļļi ar ratnīcām, bet visbiežāk tos iekārtoja šķūņu daļās.

Krāsotāju ielas vecākas ēkas Nr. 15 atliekas, celta 1873. gadā, arhitekts H. Geigenmīllers. 2009. gads. Ēka izdegusi 2010. gadā.

Krāsotāju ielas vecākas ēkas Nr. 15 atliekas, celta 1873. gadā, arhitekts H. Geigenmīllers. 2009. gads. Ēka izdegusi 2010. gadā.

Pirmo mūra ēku uzbūvēja pēc arhitekta Roberta Pfluga 1878. gada 7. janvārī izstrādātā projekta Krāsotāju ielā Nr. 21( Gr. 34/82). Tā bija divstāvu ēka, saglabājusies jaunizbūvēta ēkas sastāvā (Bernharda Bilenšteina 1913. gada 27. augusta projekts).

Laika gaitā no 1878. līdz 1940. gadam Krāsotāju ielā uzcēla 28 mūra ēkas: 1878.gadā – trīs (no tām divas patversmes ēkas); 1887.gadā – vienu (spīķeri); 1896.gadā – vienu; 1901.gadā – vienu; 1903.gadā – vienu (spīķeri);1907.gadā – vienu; 1912.gadā – 8 (arī sabiedrisko dušu un pirti); 1913.gadā – vienu ; 1914.gadā – vienu ;

Latvijas laikā: 1922. – vienu (rūpnīcu), 1929. gadā – vienu ; 1934. gadā –vienu ; 1935.gadā – vienu ; 1936.gadā – vienu ; 1939.gadā – vienu; 1940.gadā – vienu.

Mūra ēkās, kas būvētas pēc 1912. gada ielas pusē, ierīkoti vairāk istabu dzīvokļi, nepārsniedzot trīs vai divu istabu skaitu. Dzīvokļi bija jau ar vannām un atejām (vaterklozetiem). Namu pagalma pusē un pagalma korpusos izvietoja vienistabu dzīvokļus, tā saucamās kazarmas Bieži vien tiem atejas bija trepju telpā. 1934. gadā nāca jauni būvniecības noteikumi, kas aizliedza būvēt kazarmu tipa dzīvokļus. Tāpēc daudzi namīpašnieki pārbūvēja savas mājas, veidojot divu vai trīs istabu dzīvokļus.

Ūdensvadu ielā ierīkoja, lielākoties, pēc Pirmā pasaules kara. Piemēram Krāsotāju ielā Nr. 12, Gr. 34/113, ūdensvads ievilkts tikai 1938. gadā.

Pilno materiālu par Krāsotāju ielu skaties šajā sagatavotajā .pdf materiālā (66.lpp)

  KRĀSOTĀJU IELA

KOMENTĀRI

WORDPRESS: 0