Jersikas iela

Jersikas iela

Informācija no cikla “Iepazīsti pilsētu un tās apkārtni”. Jersikas iela.

Jersikas iela atrodas Latgales priekšpilsētā. Tā iet no Daugavpils ielas līdz Maskavas ielas 125 – jam numuram un ir paralēla Maskavas ielai.

Jersikas ielas senākie nosaukumi:

  • Senais Maskavas ceļš un pasta trakts (atklāts1714. gadā);
  • Vecais ceļš;
  • Polockas ceļš;
  • Lielais krievu ceļš;
  • 1844. gada Rīgas plānā tā atrodama ar nosaukumu Mazā Jaunkrievu iela, 1859. gadā to pārdēvēja par Jaunkrievu (vāc. Neurussischest., kr. Novorossijskaja) ielu;
  • 1885. gadā tai dots nosaukums Vitebskas iela (vāc. Witebskerstr., kr. Vitebskaja);
  • Kopš 1936. gada Jersikas (vāc. Gerseckerst, kr. Cargradskaja) iela.

Šis nosaukums saistīts ar seno Jersikas jeb Letijas ķēniņvalsti un seno tirgotāju ceļu pa Daugavu un būtībā saskan ar ielas vēsturisko nozīmi pagātnē – tirdzniecības ceļa iela. Līvānu novadā tagad atrodas Jersikas pagasts.

Jersikas ielas plāns. 1889. gads.

Jersikas ielas plāns. 1889. gads.

Ielas apbūve.  Jersikas ielas mūsdienās skatāmā apbūve veidojās ap 1820. gadu pēc 1812. gada ugunsgrēka . Jersikas ielas Nr 13. un Nr.35. redzamas vecākās guļbūvju ēkas. Namā Nr. 35 bijusi tirgotava, traktieris un arī iebraucamā vieta, pēc zemesgrāmatas dokumentiem iespējams būvēta 1818. gadā.

No koka būvēm kā arhitektoniski interesantākās vēl varētu uzskatīt Jersikas ielas ēku Nr. 19 (Celta 1882.g., arh. V. de Grabbe), ēku kompleksu Jersikas ielā Nr. 2 (Celts 1873. un 1893.gados, arh. V. de Grabbe) un ēku Jersikas ielā Nr. 18 (Celta 1890.g., arh. O. Bārs). Šī ēka mazliet zaudējusi no savas pievilcības, jo restaurācijas dēļ vienkāršota tās fasādes apdare.

Mūra ēkas pārstāv:

  • Jersikas ielas nams Nr. 21 (Celts 1912.g., arh. I. Devendruss) naiva jūgendstila paraugs;
  • Jersikas ielā Nr. 29 (Celta 1883.-1890.gados, arh. O. Dīce) eklektikas stilā veidota māja;
  • Jersikas ielā Nr. 31 nams (Celts 1914.g., arh. I. Devendruss) eklektiska neoklasicisma paraugs;
  • Jersikas ielā Nr. 37 (Celta 1907. g., arh. A. Šmēlings) industriāla stila ēka;
  • Jersikas ielā Nr. 39 (Celts 1890.g., arh. O. Dīce) nams klasicisma stilā;
  • Jersikas ielā Nr. 45 (Celta 1900.g. arh. E fon Trompovskis) industriāla, atturīgā neogotikas stila ēka.

Latvijas laikā uzceltas divas daudzstāvu ēkas konstruktīvisma stilā – Jersikas ielā Nr. 5 (1939.g., arh. T. Hermanovskis) un Jersikas ielas nama Nr. 18 pagalmā (1930.g., arh. A. Braunfelds).

Mūsdienīgā stilā veidotās: viesnīcas „Dodo” ēka Jersikas ielā Nr. 1/3, pēc arhitekta Laimoņa Šmita projekta uzbūvēta 2007.- 2008. gados un 1999. gadā renovēta bijuša bērnu dārza ēka Jersikas ielā Nr. 15/17, pēc arhitektūras biroja „Alti” projekta.

Ielas antropoloģija.  Sākotnēji Jersikas ielā dzīvoja sīkpilsoņu ģimenes, kas apkalpoja Maskavas traktu, piedāvājot sīkus pakalpojumus garām braucošajiem zemniekiem. Tie bija kalēja darbi zirgu apkalšanai un ratu remonti (Jersikas ielas namos Nr.11; 12 un 15), sīklopu turēšana, kas deva papildu peļņu. Tika izīrētas arī dzīvojamās telpas plostniekiem un kokapstrādes uzņēmumos iesaistītajiem strādniekiem. Spilgts piemērs tam ir pagalma dziļumā izvietotā lauku tipa ēka Jersikas ielā Nr.13.

Tirdzniecības pirts reklāma. 1921. gads.

Tirdzniecības pirts reklāma. 1921. gads.

Lielākie uzņēmumi bija:

  • tirdzniecības pirts Jersikas ielā Nr. 20 (nojaukta), tā bija otrā lielākā pirts Maskavas forštatē;
  • iebraucamā vieta ar traktieri Jersikas ielā Nr. 35;
  • lopkautuve ar ādas žāvētavu Jersikas ielā Nr. 19;
  • kalēju darbnīca Jersikas ielā Nr. 15;
  • alusdarītava un ādas apstrādes uzņēmums Jersikas 45;
  • Siena un malkas tirgus (Latgales tirgus).

Pirms Pirmā pasaules kara Jersikas ielā ir jau trīs iestādes, kuras ražo minerālos un augļu ūdeņus (Jersikas ielā Nr. 4, Nr. 39 un nr. 45), kā arī lielās Vecrīgas tirdzniecības iestāžu pārstāvju noliktavas ar uzpirkšanas kantoriem (Jersikas ielā Nr.37 un Nr. 39), alusdarītavas (Jersikas Nr. 39 un nr. 45), kalēju darbnīcas (Jersikas Nr. 15 un Nr. 12).

Latvijas republikas laikā darbība sašaurinājās un ielā sāk darboties vien dažas galdnieku un krēslinieku darbnīcas (Jersikas ielā Nr.13 un Nr. 20), koka kastu fabrika (Jersikas ielā Nr.12), kalēju darbnīca dib. 1890. gadā (Jersikas Nr. 15), adatu rūpnīca (Jersikas ielā Nr. 20), ādu apstrādāšanas iestāde (Jersikas Nr. 39), maizes ceptuves (Jersikas ielā Nr. 10 un Nr. 31). Šīs maizes ceptuves apkalpoja arī Geto iemītniekus.

Mūsdienās lielākie uzņēmumi Jersikas ielā ir viesnīca „Dodo” un „Valsts zāļu aģentūra”. Ielā darbojas arī šūšanas darbnīca un daži veikali.

Jersikas iela vienmēr bija krievu tautības vecticībnieku dzīves vieta. Tiem piederēja apmēram 80 % namīpašumu. Pārējie īpašnieki bija – ap 10 % ebreju un ap 10% vāciešu. Latvijas laikā vairākus īpašumus bija ieguvuši arī lietuvieši un latvieši.

1941.-1943. gados visa Jersikas iela bija iekļauta Rīgas Geto rajonā. Vietējos iedzīvotājus izmitināja Vecrīgas dzīvokļos, bet uz Geto no visas Rīgas pārvietoja ebrejus. Vēlāk uz šejieni veda arī ebrejus no Eiropas. 1944. gadā pēc ebreju iznīcināšanas Geto rajonā tomēr bija palikuši daži ebreji, arī bijušie ebreju policisti, kuri tehniski apkalpoja šo rajonu. Šeit izvietoja arī krievu bēgļus no Pleskavas rajona.

Pilno materiālu par Jersikas ielu skaties šajā sagatavotajā .pdf materiālā (41.lpp)

  JERSIKAS IELA

KOMENTĀRI

WORDPRESS: 0