Ieejas mezglu durvis Rīgā, Ģertrūdes ielā Nr. 34.

Ieejas mezglu durvis ir svarīgs Rīgas pilsētas arhitektūras mantojums,  no kura katru dienu mēs zaudējam kādu amatniecības meistaru darinājumu. Šobrīd parādās tendence durvis atgriezt sākotnējā izskatā, iedzīvinot Rīgas Domes arhitektūras atjaunošanas, renovācijas un rekonstrukcijas programmu. Taču namīpašnieki bieži vien nonāk strupceļā, jo līdz šim neviena  ar Latvijas vēsturi saistīta iestāde nav inventarizējusi vai fiksējusi atsevišķas ēku detaļas, un, ja īpašnieks vēlas atjaunot ieejas mezgla durvis, nav iespējams konstatēt, kā tās sākotnēji izskatījušās. Problēmas būtība ir tāda, ka bieži vien arhitekta projektā ieejas mezgla durvis nav iezīmētās, to izgatavošanu veic galdnieks, kas specializējas šajā jomā, vai arī durvis tiek pasūtītas atsevišķi.  Ir gadījumi, kad durvis neatbilst ēkasstilam, parasti atkāpjoties uz iepriekšējo, pārbaudīto stilu. Piemēram jūgendstila namiem izmantotas klasicisma durvis, jo liekto līniju dēļ galdnieki nespēja pielāgot savas darba metodes, un durvis tika izgatavotas no metāla, kas vairāk piemērots kalēju māksliniecisko darbu elastīgumam.

Mūra īres un tirdzniecības nams Ģertrūdes ielā Nr. 34., būvēts 1911. gadā, arhitekts Aleksandrs Vanags. Ieejas mezgla portāls. 2020. gads.

Mūra ēkas Ģertrūdes ielā Nr.34 ieejas mezgla trīsdaļīgās, plašās koka durvis, kas papildina fasādes  proporcijas, atbilst visiem mākslas darbu kritērijiem –  izcelta ne tikai koksne un tā struktūra, bet arī slīpēta stikla burvība, kas saulainā laika nes varavīksnes sveicienu iekštelpām. Plašas trīs stiklotas vērtnes centrālajā daļā, dekorētas ar slīpētu (spoguļu) stiklu vitrīnām, balstītām uz rievotu, platu šķērsli. Durvju apakšēja daļā četri pildiņi, kas apvienoti ansamblī un mazliet iezīmēti, kas raksturīgi bīdermeijera stilam, noslēgums ar pamatīgu šķērsli, kas bijis apkalts ar metālu. Augšējā daļā divām vērtnēm slēgti pildiņi, bet centrālai vērtnei stiklots ar noapaļotu stiklojuma augšējo galu.

Nav ziņas par roktura furnitūru, bet diezgan iespējams,  ka ticis izmantots tā laika populārais risinājums ar liektu misiņa cauruli un dekoratīviem balstiem. Apsekojot durvis uz vietas, var konstatēt, ka tieši tāda rokturis bijis, par to liecina arī kopējas centrālās vitrīnas proporcijas – tā ir pārāk smagnēja un trūkst līdzsvarojuma detaļas – roktura, kas kalpoja arī kā stiklojuma aizsargs.

Pats portāls ar masīviem pilastriem varētu kalpot kā mācības līdzeklis arhitektūras studentiem, jo precīzi attēlo volūtu, kas raksturīga grieķu un romiešu arhitektūrai, kura pamatā aunu ragi, pilastri papildināti ar festoniem, ziedu vītnēm, lai mazināt to masīvumu.

Volūta sastopamā joniskās kolonnas kapiteļi. Sastopama pie grieķu, romiešu, kā arī renesanses, baroka un klasicisma arhitektūrā.

Piecu stāvu īres un tirdzniecības mūra namu ar mansardu nacionālā romantisma stilā ar stateniskā jūgendstila vaibstiem būvējis arhitekts Aleksandrs Vanags, pēc sava 17.05.1911. gadā apstiprinātāprojekta, būve pabeigta 10.01.1912. gadā. Namā piecu un divu istabu dzīvokļi ar vannām. Ēkas simbols – saule un ūdens, kas izvietoti portālā un vairākās vietas fasādē –  parāda dabas dzīvības apriti. Divi frontoni smagi gulstas uz fasādes otrā stāva, ko līdzsvaro masīvs portās ar masīviem pilastriem. Nama būvētais Slokas sīkpilsonis un kinematogrāfa īpašnieks Kristiāns Svirlovskis.

Mūra īres un tirdzniecības nams Ģertrūdes ielā Nr. 34., būvēts 1911. gadā, arhitekts Aleksandrs Vanags. 2020. gads.

Gadu gaitā namā atrādušies dažādi uzņēmumi: Tabakas fabrikas “Dukat” – šņaucamās tabakas fabrika, Pētera Šulca makaronu fabrika, Voldemāra Kallis stiklinieku darbnīca, Rozas Bodņevs mēbeļu pulēšanas darbnīca, Eduarda Leinberga  grāmatu sietuve un citi.

Materiālu sagatavoja: V. Eichenbaum’s | Rīgas Austrumu izpilddirekcija | Koka ēku renovācijas centrs “Koka Rīga”

KOMENTĀRI

WORDPRESS: 0