Mazjumpravas muiža

Mazjumpravas muiža

Jumpravas (Maz Jumpravas) muiža. Ē. Tolks, 1701. gads.

Rīgas Jēkaba baznīcas Cisterciešu klostera mūķenes ieguva (1259.gadā no bīskapa Alberta) Daugavas labajā krastā zemes gabalu ar dažām zemnieku mājām, kam tika uzliktas klaušas – apgādāt  klostera iemītnieces ar produktiem, šo klostera muižu nosauca par Puķu ieleju (Blumenthal), bet tautā pēc to iemītniecēm dēvēja par Jumpravu muižu (Jungfernhof), ar laiku šis nosaukums legalizēts un, lai atšķirtu nosaukumu no Lielvārdes draudzes Lieljumpravas Gross Junfenhof , to nosauca par Maz Jumpravas Klein Jungfernhof. Zviedru karalis Gustavs II Ādolfs muižu 1627. gadā piešķīra Rīgas monētu kaltuves meistaram M. Vulfam (vēlāk Vulfenšilds).

Jumpravas (Maz Jumpravas) muiža. Roberts Rennijs, 1793. gads

Rīgas pilsēta muižu ieguva 1636. gadā. Rīgas rāte ap Maz Jumpravas muižu apvienoja plašu teritoriju: Rīgas priekšpilsētas, Ķīšezera apkārtni, Juglu, Biķerniekus, Ulbroku, Rumbulu, Olaini un Torņakalnu, izveidojot lielāko pilsētas patrimoniālmuižas teritoriju. 1777. gadā atdalījās Olaines patrimoniālmuiža ar Olaini un Plakanciemu, 1799. gadā – Juglas un Biķernieku, kas pievienotas pie Dreiliņiem.

1794. gadā muižas teritorijā dzīvoja 3357 cilvēki – dzimtļaudis, strādnieki, amatnieki un kalpotāji.

1700. gadā, nākot no Kurzemes puses, pie Maz Jumpravas muižas Daugavu forsēja Pētera I apvienotais krievu – sakšu karaspēks. Zviedru karaļa Kārļa XII kara pulki atsvieda pretinieku uz otru Daugavas krastu, uzceļot pagaidu tiltu. Trieciens bija tik zibenīgs, ka zviedru karavīri pat baudījuši sakšu sagatavoto silto ēdienu.

Mazjumpravas muiža XVII gadsimtā, J. K. Broces zīmējums, 1798. gads. 

1877. gadā Rīgas pilsētas mežu un muižu pārvalde iznomāja muižu Johanam Ratfeldam par 3000 rubļu gadā. Saglabājies dzimts nomas līgums ar ēku aprakstu, kopā muižas teritorijā 16 ēkas: dzīvojama māja – mūra ar dakstiņu jumtu un mūra frontonu, ieejas durvis divviru, trīspadsmit logu, septiņas iekšējās ozolkoka durvis, krāsnis ar baltiem podiņiem; zirgu staļļi ar vāgūzi, ledus pagrabs, kūts, kalēju darbnīca un divas strādnieku mājas – mūra, segtas ar lubiņām; pie muižas mūra ūdens dzirnavas un krogs. Krogu 1923. gadā atriebībā par līguma laušanu nomnieks izdemolēja un tika saukts pie atbildības par zaudējumiem Rīgas pilsētai.

Maz Jumpravas muižas ēku atliekas un aleja. 2009. gads.

Muižai raibi piedzīvojumi juku laikmetā: 1915. gadā muiža pamesta, 1916./1917. gados Krievijas karaspēks ierīko šeit apgādes saimniecību un izvieto lidotāju nodaļu; 1917. gadā vācu karaspēks ierīko apgādes saimniecību; 1919. gadā Padomju valdība nodod Rāmavas un Mazjumpravas muižas Rīgas politehnikumam un ierīko lauksaimniecības mācību saimniecības; 1919. gadā
Bermonta karaspēks izlaupīja to; 1920. gadā latviešu jaunatnes savienības Katlakalna organizācija ierīko muižā savu kultūras centru; 1925./1940. gados tā iznomāta Ženijai Štobbei ar nomas maksu Ls 10500; 1929. gadā kuģu būvētava „Strauch & Krumin”, kas atradās Zaķu salā, ierīkoja kuģīšu satiksmes līnijas „Rīga – Ķekava – Klaņģi” piestātni „Jumpravmuiža”;1941./1943. gados muižā ierīkota koncentrācijas nometne, kur nometināti Vācijas un Austrijas ebreji, kas šeit nodarbojās ar lauksamniecību un daļa tika izmantoti Salaspils koncentrācijas nometnes būvniecībā un Daugavas akmeņlauztuvēs.

Padomju laikā muižas teritorijā atradās PSRS armijas daļas, ēka tika izmantota kā lidotāju ambulance, vēlāk ierīkots atpūtas un sporta komplekss, kas šodien vairs nedarbojas.

KOMENTĀRI

WORDPRESS: 0