Koka ēku renovācijas centrs “Koka Rīga”

Koka ēku renovācijas centrs “Koka Rīga”

Koka ēku renovācijas centra „Koka Rīga” galvenie darbības virzieni:

  • Rīdzinieku iesaistīšana un izglītošana koka ēku renovācijā un restaurācijā;
  • Speciālistu konsultācijas;
  • Izstādes, radošas darbnīcas un semināri;
  • Rīgas pilsētas un Grīziņkalna apkaimes kultūrvēsturisko vērtību apzināšana un popularizēšana;
  • Sadarbība ar nodibinājumu „Rīgas Tūrisma attīstības birojs” tūrisma veicināšanā Latgales priekšpilsētas un Centra rajona apkaimēs;
  • Tūrisma maršrutu izstrādāšana un realizācija;
  • Rīdzinieku sadzīves, amatnieku rīku un ekspozīcijas izveidošana.
Koka Rīga

Koka ēku renovācijas centrs “Koka Rīga” Krāsotāju ielā 12

Centra  ekspozīcijas apmeklējuma laiki:

Otrdiena: 11:00 – 15:00
Trešdiena: 11:00 – 15:00
Ceturtdiena: 11:00 – 15:00

Krāsotāju iela 12, Rīga, LV – 1009;

Vladimirs Eihenbaums Centra vadītājs 67848859 vladimirs.eihenbaums@riga.lv
Gatis Pumpurs Galvenais speciālists (par telpu īri un pieteikšanās ekskursijām) 67848860, 29233698 gatis.pumpurs@riga.lv
Katrīna Cimmermane Koka arhitektūras konsultante 67181015 katrina.cimmermane@riga.lv

 

Koka ēku renovācijas centra „Koka Rīga” tapšanas vēsture 2009.-2013.

Apbūves ierindas ēkas atliekas nojaucamas, un to vietā būvējama jauna divstāvu koka ēka ar lielu halli centra vajadzībām. Jaunbūvi paredzēts celt no koka rāmju konstrukcijām, veidojot centra galveno lielo telpu pilnā ēkas augstumā. Jaunbūves ielas fasāde tiek uzbūvēta pilnībā respektējot sākotnējo arhitekta K. Pēkšēna 1895. gada projektu, respektīvi, tā fasāde tiek atkārtota, tādējādi veidojot harmonisku ansambli ar autentisko koka ēku Krāsotāju un Lienes ielas stūrī, kā arī ar pārējo vēsturisko Lienes ielas apbūvi.

Jaunbūves pagalma fasāde ir veidota kā kolāža no Rīgai raksturīgo koka ēku logu paraugiem. Ņemot vērā, ka oriģinālos XVI – XVIII gs. logus nevar pārvietot uz šo jaunbūvi, tiek izgatavotas četru raksturīgāko attiecīgā laikmeta logu kopijas.

Pārējos XIX un XX gs. logus paredzams iebūvēt no tām koka ēkām, kuras tiek dažādu iemeslu dēļ demontētas. Ar aprakstīto paņēmienu izveidota ēkas pagalma fasāde dos pilnīgāku priekšstatu par Rīgas koka ēku dažādo stilistiku, logu veidiem, to apdari utt. Novietojot logus kā eksponātus ēkas interjerā, tie zaudētu saikni ar sienas plakni.

Spāru svētki 2011. gadā augustā

Centra spāru svētki notika 2011. gadā, rekonstrukcijas darbi pabeigti 2013. gadā un tas atklāts 2013. gada 21. maijā.

Koka ēku renovācijas centrs „Koka Rīga” ir tapis Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamenta īstenotā projekta „Grīziņkalna kultūrvēsturiskā mantojuma tūrisma potenciāla stiprināšana” ietvaros. Projekts īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Rīgas Austrumu izpilddirekcija, sadarbībā ar Rīgas domes institūcijām veica pirmsprojekta izpētes darbus, sagatavojot nepieciešamo informāciju tehniskā projekta izstrādei.

Būvdarbus veica būvfirmas SIA „RBS-SkalBūvvadība” un SIA „HEXO” pēc SIA „Lejnieku projektēšanas birojs” projekta.

Fotogralerija no Koka ēku renovācijas centra, Krāsotāju ielā 12, atklāšanas pasākuma 2013. gada 21. maijā

Centra iekārtojums

Pirmā stāva telpās ar ieeju no ielas, kā arī no blakus ēkas, atrodas „LiveRiga” tūrisma centra un Koka centra darba telpas, citas telpas, restauratoru konsultācijas centrs. Divstāvu zāle – izstādēm, semināriem un konferencēm paredzēta telpa, ar restaurēto un rekonstruēto senas Rīgas koka ēkas fasādes fragmentu, kas demontēta no koka ēkas Puškina ielā Nr. 4, kas būvēta ap 1830. gadu.

Otrajā stāvā paredzētas telpas ekspozīcijai „Rīgas priekšpilsētas strādnieku dzīve”.

Autentiskumu ir saglabājis arī galerijas tipa koridors jeb gaitenis, no kura ir ieejas visos dzīvokļos. Koridorā ir pārtikas skapji, kuros aiz atslēgas nedaudz vēsākā vietā iedzīvotāji glabāja savu pārtiku. Tāpat, protams arī petrolejas plītiņas, kas izdalīja ne tikai petrolejas smaku, bet arī indīgus dūmus. Petrolejas lukturi, raksturīgi ne tikai elektrības laikmetam, bet arī pēc tās ieviešanas un arī kara laikā bija vienīgais glābiņš nakts laikā. 1902. gadā tika izdots rīkojums, ka naktī obligāti jābūt izgaismotām gaiteņa un trepju telpām, jo bieži vien naktī ejot uz tualeti pa līkumotajām un stāvajām trepēm, iedzīvotāji krītot lauzuši savus locekļus, dažreiz nokļūstot pat slimnīcā.

Pirmā dzīvokļa virtuvē izveidota ekspozīcija, kurā atainota veļas mazgāšana, jo priekšpilsētas precēto sieviešu galvenā nodarbe bija veļas mazgāšana un bērnu audzināšana. Šeit ir aplūkojama sena koka muca ar tolaik moderno amerikāņu konstrukcijas veļas rulli ”Continental” un attiecīgā laika posma grozs ar linu auduma palagu, kā arī spaiņu nēši, jo pēc 1881. un 1898. gada holeras uzliesmojumiem Rīgas pilsēta ierīkoja vairākas artēziskās akas. Viena no tām atradās Krāsotāju un Artilērijas ielas stūrī. Dzīvoklī vēl nav ievilkta elektrība, tā tika ierīkota tikai 1913. gadā. Virtuvē atrodas arī pārnēsājamais svečturis, kuru izmantoja dodoties uz palīgtelpām un tualeti, tā laika svari un bezmēni produktu svēršanai.

Bijušajā dzīvojamā istabā izvietota galdnieku instrumentu kolekcija uz dēļu sienas, jo 1876. gadā kad tika būvēts nams, tapetes nelietoja, jo tās bija ļoti dārgas un sienas izgreznoja ar gravīrām, kas bieži vien bija izkrāsotas ar roku. Instrumentu krājumā ir daudz retu lietu – dažādi zāģi, profila ēveles, cirkuļi, rievotāji utt. Īpašs eksponāts ir koka vinča, kuras izgatavošanas laiks sakrīt ar nama celšanas periodu.Tas bija laiks, kad metāls bija dārgs un to aizvietoja koks. Patvāris, jo amatnieki pārsvarā dzēra tēju, kura atsvaidzina un uzmundrina. Kafiju tolaik lietoja tikai bagātas ģimenes. Ratiņu meistara vēsturisko fotogrāfiju papildina oriģinālie ratiņi, kas bija Vecpiebalgas zemnieku papildu rūpals, arī turības simbols.

Otrajā dzīvoklī jau ir ierīkota elektrība, bet virtuvē esošā malkas plīts raksturo to laiku sadzīves ritmu. Agrāk virtuve bija siltākā dzīvokļa telpa un vakaros to izmantoja kā ģimenes sapulču vietu. Galerijas tipa dzīvokļos, jeb tā saucamajās strādnieku kazarmās, mājas ārējā siena bija plāna, bet iekšējas sienas pamatīgas. Istabu izmantoja tikai gulēšanai, jo iedzīvotāju skaits bija liels. Savukārt virtuve, kas aizsargāta no visām pusēm no ziemas vējiem, tika izmantota kā ģimenes miera un sadraudzības osta. Ekspozīcijas pamatā ir fotogrāfija, kurā redzams vakars strādnieku ģimenes dzīvē, šajā gadījumā tā ir sīpolu siešana.

Istabā izvietota fotogrāfiju ekspozīcija, veltīta cilvēkiem, kuri dzīvojuši Grīziņkalnā. Tie ir Grīziņkalna fotogrāfu Mārtiņa Lapiņa, un Roberta Mateusa darbi, kas tapuši fotodarbnīcās Pērnavas un Lauku ielā 1905/1915. gadā. Pēc Pirmā pasaules kara abi fotogrāfi vairs nav strādājuši Grīziņkalnā. Pievērsiet uzmanību nacionālā romantisma stilā darinātajam koka krēslam, kas speciāli izgatavots korporācijai „Letgalia”, par ko liecina korporācijas krāsas uz atzveltnes.

Trešais dzīvoklis veltīts Otrā pasaules kara sadzīvei. Šajā dzīvoklī ir elektrība un arī ūdensvads, kurš tika ierīkots 1938. gadā. Istabā art deco mēbeles, VEF SUPER radioaparāts uz oriģinālā galdiņa, kā tas redzams fotogrāfijā. Sienas pulkstenis, grāmatu skapis, dāmu cimdi un teātra somiņa uz bufetes – šo lietu saimniece tikko pārnākusi no teātra izrādes. Tālāk puķu galdiņš un rakstāmmašīna ar mašīnrakstītājas kursu beigšanas diplomu. Ekspozīcijā izdevies parādīt tā laikmeta ainu un arhitektoniski vienoto mēbeļu stilu. Pēc kādreizējo šā nama iedzīvotāju liecībām, tieši šajā dzīvoklī dzīvojušas bijušā namīpašnieka meitas, skolotājas.

Virtuves ekspozīcija vēl nav pabeigta pilnībā, bet arī šeit manāmas laikmeta aprises – plauktiņš ar izšūtām mežģīnēm, dažādi pārtikas iepakojumi, „Laimas” konfekšu kārba, trauki, „Meteora” kurpes, ziemas drēbju glabāšanas maiss, dvieļi ar individuāli izšūtām ģimenes locekļu monogrammām, kara laika skaitītājs ar uzgriežamo programmu. Logu aizkari, lai no koridora nevarētu ieskatīties zupas bļodā un citi sīkumi.

Ceturtais dzīvoklis (1961- 1991) atspoguļo padomju gadu mainīgo sadzīvi ar pamazām pieaugošo rietumu civilizācijas ietekmi. Gāzes plīts, nojaukta malkas plīts, lai atbrīvotu vietu veļas mazgāšanas mašīnai un citām mūsdienu komforta lietām.

Virtuvē izvietots bērnu stūrītis, galds, ar 1960/1970. gada traukiem, uz loga radioaparāts, lai uzzinātu pēdējas ziņas, bufete ar lietām, kuras šodien liekas eksotika, gaļas konservu labumi, kafijas dzirnaviņas, elektriskā kafiju kanna u. tml.

Pretējā pusē nojauktās malkas plīts vietā atrodas gāzes plīts, ūdensvads, veļas mazgājamā mašīna „Rīga-60”, elektriskie gludekļi, svari un citi piederumi.

Istabā 1960-to gadu mēbeles, „Straumes” dzirnaviņas un Rīgas porcelāna fabrikas figūriņas, jaunā dizaina stāvlampa. Moderns plauktiņš, kas atgādina uzvaru par kosmosu, tā laika populārie žurnāli, kosmosa tēma gan uz žurnāla „Draugs” vāka, gan arī suņi – kosmonauti Belka un Strelka uz pulksteņa ciparnīcas, namsaimnieces lepnums – elektriskā šujmašīna un citas smalkas lietas.

Ekspozīcijā ir daži vērtīgi 1960. gadu porcelāna izstrādājumi, un mūsu mērķis atspoguļot šo laikmetu, kad cilvēki pārvācās no komunālajiem uz mazgabarīta jauniem dzīvokļiem, un Padomju.

Latvijas industrija sāka piemēroties jaunajiem apstākļiem izgatavojot piemērotus jauna dizaina sadzīves priekšmetus.

Bēniņu stāvam ir salīdzinoši liels augstums, uz to ved normāla slīpuma kāpnes, tur paredzēts izstādīt ekspozīcijā neizmantotas lietas.

Pagalmā atrodas saimniecības ēka kura gāzes apkures telpa, saimnieciskā un imitēti šķūnīšu durvis, faktiski aiz tiem atrodas saimniecības liela telpa, durvis ar lodziņu ved uz sausa tualeti ar divas sēžamām vietām. Neuzbūvētas restauratoru darbnīcas vietā neliels dārziņš, uz ugunsmūra redzamas seno staļļu, kalēju darbnīcas un veļas ruļļa ēku silueti.

Rīgas Austrumu izpilddirekcija, V.Eihenbaums

KOMENTĀRI

WORDPRESS: 0